admin

„Trakie Tūņi“ atgriežas uz lielā ekrāna – lieliskas sajūtas garantētas!

Iemīļotie un labi pazīstamie “Trako Tūņu” varoņi – trakā pīle Dafijs, labsirdīgais cūka Porkijs un viņu jautrā komanda – televīzijas skatītājus izklaidējuši jau vairākus gadu desmitus. Tagad divi vecie draugi un viens no smieklīgākajiem komēdiju duetiem atgriežas kinoteātros animētajā, latviski dublētajā komēdijā “Trakie Tūņi. Dafijs un Porkijs glābj pasauli”.

Bet tas nav viss. Jaukais, valodu raustošais cūka Porkijs un pašpārliecinātais, apburošais pīle Dafijs ir atgriezušies! Draugi ir nedaudz vīlušies pēc neveiksmju virknes, un attopas nepatikšanās, kad noslēpumains lidojošs objekts atstāj milzīgu caurumu viņu jumtā. Ja viņi neizdomās, kā to salabot, zaudēs savas bērnības mājas.

Par laimi viņi satiek cūku Petūniju, kas viņiem palīdz atrast darbu košļājamās gumijas rūpnīcā, kur viņa strādā par zinātnieci. Viss šķiet kārtībā, kamēr nemierīgais un nedaudz trakais Dafijs pamana ko savādu. Jaunā košļene, ko pārdod visā pasaulē, ir saindēta ar nezināmas izcelsmes neona zaļām gļotām. Tāpēc trīs draugi sāk izmeklēšanu. Un tad viņi atklāj vislielāko noslēpumu – košļene nav tikai saindēta, tā cilvēkus pārvērš zombijos. Tā ir daļa no nekrietna plāna iznīcināt Zemi!

Viedais Porkijs, nekontrolējamais Dafijs un zinātkārā Petūnija uzsāk aizraujošu pasaules glābšanas misiju. Sākas sacensība ar laiku.

Kas sagaida trīs draugus? Slepena citplanētiešu laboratorija, košļājamā gumija ar acīm, pārbaudījums draudzībai, neprātīgi piedzīvojumi, daudz smieklu, negaidīti pārsteigumi. Īsts neprāts “Trako Tūņu” stilā kinoteātros no 2. maija!

„Sent-Ekziperī“ – filma par pilotu, kurš sarakstīja „Mazo princi“

Vai tu zini, kā radās stāsts par „Mazo princi”, kas ir viena no populārākajām grāmatām pasaulē? Franču rakstnieks un dzejnieks Antuāns de Sent-Ekziperī visā pasaulē atzīto grāmatu sarakstīja pēc bīstama ceļojuma pasta lidmašīnā, kad viņš devās meklēt savu labāko draugu, kurš negaidīti bija pazudis Andu kalnos.

Harizmātiskais Vensāns Kasels, Luijs Garels un Diāna Krīgere šim patiesos notikumos balstītajam biogrāfiskajam stāstam piešķir neparastu spriedzi, autentiskumu un dziļumu. Filma „Sent-Ekziperī” kinoteātros no 28. marta.

Argentīna, 1930. gads. Jaunais Antuāns de Sent-Ekziperī (Luijs Garels) un pieredzējušais Anrī Gijomē (Vensāns Kasels), kuri ir aviokompānijas „Aeropostale” piloti, izaicina likteni ik dienas. Viņi stājas pretī vētrām, stindzinošam aukstumam un skarbiem apstākļiem, viņi drosmīgi paceļas debesīs, lai piegādātu vēstules pasaules nomaļākajos nostūros. „Pasts ir svarīgāks par dzīvību!” ir viņu misijas moto.

Meklēdams īsāku ceļu, rūdītais pilots Anrī pazūd skarbajos Andu kalnos, kur izdzīvot ir gandrīz neiespējami. Kad ziņas par Anrī pazušanu sasniedz Sent-Ekziperī un Anrī sievu Noelī (Diāna Krīgere), viņi, neskatoties uz šķēršļiem, dodas bīstamā ceļojumā un ir apņēmības pilni atrast savu labāko draugu, kolēģi, vīru un brāli.

Kad Antuāns dodas riskantā ceļojumā pa svešām zemēm un stājas pretī dažādiem izaicinājumiem, viņš sastop vairākus ceļabiedrus, ar kuriem viņam ne tikai jākomunicē, bet arī jāsniedz atbalsts un mierinājums. Drīz vien Antuāns saprot, ka viņa neiegrožotā iztēle un spēja līdzdzīvot citu emocijām dod viņam lielu spēku, kas palīdz dzīves tumšākajos mirkļos.

Brīvības un piedzīvojumu iedvesmots, režisors Pablo Agvero meistarīgi apvieno dramatisko spriedzi ar smalkām atsaucēm uz „Mazo princi”. Šīs filmas centrā ir tādas vērtības kā draudzība, beznosacījumu upurēšanās, mīlestība un cerība.

Desmit gadus pēc drauga meklēšanas Antuāns de Sent-Ekziperī, ceļojuma laikā pieredzēto piedzīvojumu iedvesmots, sarakstīja savu slavenāko darbu „Mazais princis“. Šī grāmata arvien aizrauj un iedvesmo pasauli, un tā ir tulkota 548 valodās.

Vensāns Kasels („Melnais gulbis“, „Oušena ducis“, „Dzīvoklis“), Luijs Garels („Sapņotāji“, „Mīlas dziesmas“), Diāna Krīgere („Troja“, „Bēdīgi slavenie mērgļi“) un citi.

Bestsellers „Woodwalkers“ uz lielā ekrāna

Katjas Brandisas fantāzijas romānu sērija “Woodwalkers” ir globāls fenomens, kas savaldzinājis miljoniem jaunu lasītāju. Kopš 2016. gada šīs grāmatas ir ierindojušās starp pasaulē veiksmīgākajiem daiļliteratūras darbiem. Pirmā maģiskajā stāstā balstītā filma kinoteātros 11. aprīļa.

13 gadus vecais Karags (Emils Šerifs) pirmajā acu uzmetienā izskatās pēc parasta zēna, bet aiz viņa mirdzošajām acīm slēpjas milzu noslēpums. Viņš ir mainīgais, kurš prot vienā acumirklī pārvērsties par plēsonīgu pumu. Jautra nodarbe! Lai arī viņš ir uzaudzis savvaļā, viņš grib iepazīt cilvēku pasauli un kļūt par īstu cilvēku. Viņa audžuģimene viņu mīl, bet Karagam jāslēpj sava patiesā daba. Un viņa mežonīgie instinkti pastāvīgi atgādina, ka viņš nekad neiederēsies cilvēku pasaulē.

Kad Karags sāk mācīties īpašā skolā tādiem kā viņš, puisis beidzot var būt viņš pats. Šeit ne tikai visi bērni, bet arī skolotāji ir pa pusei cilvēki un pa pusei dzīvnieki. Skolā nemāca tikai matemātiku, vēsturi vai angļu valodu, audzēkņiem jāapmeklē arī cīņas nodarbības. Bērni mācās kontrolēt savu mežonīgo dabu, izmantot savus spēkus krietniem nolūkiem un uzticēties cits citam. Nebēdnīgā vāvere Hollija (Lillija Falka) un biklais un neveiklais bizons Brendons (Johans fon Ērlihs) drīz kļūst par Karaga labākajiem draugiem, bet bravūrīgais Džefrijs ar savu vilku baru kļūst par Karaga sīvākajiem sāncenšiem.

Bet mainīgo pasaule nav tik mierīga, kā varētu likties. Tā ir pilna noslēpumu, superīgu piedzīvojumu, negaidītu briesmu un cilvēku, kas arvien vairāk iznīcina savvaļu. Izmiršanas draudi mainīgajiem kļūst ļoti īsti un baisi. Karagam un draugiem tie jānovērš…

Iepazīsties ar mainīgajiem, viņu noslēpumaino skolu, dzīves īpašajiem brīžiem, bīstamajām draudzībām un aizraujošajiem piedzīvojumiem. Šeit jaunie varoņi atklāj savu patieso dabu un cīnās par svarīgāko – dabas, cilvēku un dzīvnieku vienotību.

„Tattoo puiši: Tieši sirdī“ kopsavilkums

Kinoteātros no 21. februāra skatāms “After” un “Atmiņu klades” veidotāju jaunākais darbs – režisora Nika Kasavetīsa kaislīgā, nepakļāvīgā, satraucošā un romantiskā filma “Tattoo puiši: Tieši sirdī”, kas domāta visiem tetovējumu cienītājiem.

Režisors Niks Kasavetīss ir pazīstams ar savu romantisko filmu “Atmiņu klade”, kurā tēlo Raiens Goslings, šokējošo drāmu “Mans sargeņģelis” un uzjautrinošo komēdiju “Atriebība sieviešu gaumē” ar Kemeroni Diasu. Nepalaidiet garām viņam jaunāko darbu – ultraromantisko filmu ar Čeisu Stouku, seksīgo Džonu Bī no seriāla “Ārējie sēkļi”, galvenajā lomā.

Tetovējumi, naktsklubi, adrenalīns un dzīve, kurā brīvība ir svarīgāka par visu, raksturo populārā tetovēšanas salona “Tattoo” līdzīpašnieku Rūlu (Čeiss Stouks). Atjautīgs humors, dumpinieciska dvēsele, vēlme dzīvot bez robežām un sliktā zēna tēls, kuru nespēj kontrolēt neviens.

Šo (Sidnija Teilore) ir pilnīgi pretēja Rūlam. Viņa ir ambicioza medicīnas studente, kuras vecāki viņai iecerējuši gaišu un panākumiem piepildītu nākotni, bet Šo klusībā alkst pēc kā vairāk – pēc brīvības, haosa, briesmām un īstas mīlestības. Viņai Rūls vienmēr ir šķitis nepieejams, bīstami pavedinošs, spējīgs atdzīvināt viņas slēptākos sapņus, un viņa jūtas pilnīgi apjukusi.

Pietiek ar vienu vētrainu nakti, lai robežas starp viņiem sabruktu. Tetovēšanas salonā, kas piepildīts ar kaisli, tintes smaržu un patiesām sarunām, Šo atklāj pasauli, kurā nav noteikumu. Rūla acīs šī bālā, nevainīgā meitene kļūst par sievieti, kas viņa dumpinieciskajā sirdī spēj radīt jūtas, kuras viņš nekad nav pazinis.

Neona izgaismotajā tetovēšanas salonā dzimst jūtas, kas ir kā sērkociņš, kas var aizdedzināt visu – tās raksturo greizsirdība, haoss un bailes. Rūls baidās nodibināt attiecības un būt atklāts. Sāpīgais brāļa zaudējums liek viņam ievērot emocionālu distanci. Bet Šo cīnās ar ģimenes cerībām un viņas bijušā drauga greizsirdību un vēlmi viņu atgūt. Vai viņiem izdosies nosargāt trauslo saikni?

“Tattoo puiši: Tieši sirdī” ir Džejas Kraunoveras romānā ar tādu pašu nosaukumu balstīts kaislīgs un iedvesmojošs stāsts par dumpiniecisku mīlestību. Tetovējumi kļūst ne tikai par mākslu, bet arī par dvēseles rētām, un īsta brīvība slēpjas drosmē mīlēt… bez kompromisiem.

Cillians Mērfijs skandalozajā stāstā par brutālo katoļu “kauna namu”

„Oskara“ laureāts Kilians Mērfijs, pazīstams ar savu lomu filmā „Openheimers”, un „Oskaram“ nominētā aktrise Emīlija Votsone atgriežas uz lielā ekrāna ar iespaidīgu tēlojumu filmā „Tādi nieki“. Patiesos notikumos balstītā filma ir veidota pēc Klēras Kīganas “Orvela” balvu ieguvušā bestsellera ar tādu pašu nosaukumu. Filmas producenti ir Holivudas zvaigznes Mets Deimons, Bens Afleks un Kilians Mērfijs, bet režisors ir Tims Mīlancs (“Birmingemas banda”). Šogad tā bija Berlīnes kinofestivāla atklāšanas filma.

Ziemassvētki. Mazā Īrijas pilsētā Bills Fērlongs (Kilians Mērfijs), ogļu un malkas pārdevējs un piecu meitu tēvs, ziemas laikā smagi strādā. Starp viņa klientiem ir klosteris, kurā izmitināta tā sauktā skola meitenēm. To vada māsa Mērija (Emīlija Votsone), aiz kuras aukstās un valdošās izturēšanās slēpjas tumši noslēpumi. Tenkas par noslēpumaino vietu pilsētā klīst gadiem ilgi. Runā, ka katoļu klostera telpās mīt Svētās Magdalēnas institūcija, uz kuru pārmācīšanai tiek nosūtītas stāvoklī palikušas neprecētas meitenes, kuras tur piedzīvo neiedomājamas ciešanas.

Drīz vien Bills redz, kā jauna meitene ar varu tiek ievesta klosterī. Kā piecu bērnu tēvs Bills nespēj nedomāt, cik šausmīgi būtu, ja tādu likteni piedzīvotu viņa meitas. Viņš atceras, kā viņa māte – stāvoklī un neprecējusies – izvairījās no šāda likteņa, meklējot patvērumu un aizsardzību kādas turīgas kundzes mājā. Bills vairs nespēj klusēt, kad pusaudze Sāra (Zāra Devlina) noslēpumaini pazūd, un viņš viņu atrod ieslēgtu aukstā, tumšā šķūnī. Viņa lūdz palīdzību…

“Tādi nieki” ir sirdi plosošs patiess stāsts par sabiedrības nežēlīgo ļaunumu, neveiksmīgu sieviešu ciešanām un ar varu atņemto un adoptēto mazuļu dzīvēm. Kinoteātros no 3. janvāra.

Ralfs Fīnss un Žuljeta Binoša filmā “Atgriešanās”, kas ir Homēra “Odiseja” mūsdienīga adaptācija

Žiljeta Binoša un Ralfs Fainss, kuri kopā filmējās iespaidīgajā filmā “Angļu pacients”, kas ieguva pat deviņas “Oskara” balvas, pēc 25 gadiem atkal būs redzami režisora Uberto Pasolini episkajā drāmā “Atgriešanās”.

Filma, kas kinoteātros visā valstī nonāks 10. janvārī, ir mūsdienīga Homēra “Odisejas” adaptācija, kas pēta mūžīgas tēmas – mīlestību, uzticību, cilvēka identitāti un atgriešanos mājās.

Kinofilmā R. Fainss atveido leģendāro Odiseju, kurš pēc divdesmit gadiem, pavadītiem karā un piedzīvojumos, atgriežas savā dzimtajā salā. Apburošā Ž. Binoša atveido Odiseja sievu Penelopi.

“Mani vienmēr ir fascinējusi grieķu literatūra, tajā ir daudz diženuma un patiesības. Homēra “Odiseja” man saistās ar neprātīgu drosmi un spēju iegūt to, kas pienākas, par katru cenu. Kad mēs ar Ž. Binošu nolēmām strādāt kopā, mūsu mērķis bija radīt īpašu atmosfēru, lai skatītāji piedzīvotu ne tikai senā stāsta diženumu, bet arī redzētu, ka mītiskie personāži ir cilvēcīgi, ar bailēm, jūtām un tieksmēm,” stāsta galvenās lomas atveidotājs R. Fainss.

Piekrītot R. Fainam, Ž. Binoša dalījās arī savās domās: “Mūs ar Ralfu saista īpaša saikne, kas bagātina mūsu lomas. Pazīstot viens otru daudzus gadus, mēs uzticamies viens otram, un tas ļauj radīt personāžus, par kuriem sajūsminās skatītāji.”

Filma “Atgriešanās” ir izpelnījusies lielu uzmanību dažādos kinofestivālos. Prestižajā Toronto kinofestivālā šī kinofilma saņēma īpašu novērtējumu par emocionālo stāstījumu un dziļajām lomām. Kinokritiķi uzsver abu aktieru savstarpējo ķīmiju kā svarīgu spēku, kas palīdz nostiprināt filmas sižeta līniju.

Filma stāsta par Odiseja atgriešanos pēc nežēlīgā Trojas kara. Viņa mīļotā sieva Penelope ir ieslodzīta savās mājās un spiesta izvēlēties jaunu vīru – jaunu karali. Viņu dēls Telemahs, zaudējis ticību savam tēvam, ir nāves briesmās, jo sazvērnieki viņu uzskata par lielāko šķērsli, lai pakļautu Penelopi un pārņemtu karalisti.

Prestižajā Holivudas kinofestivālā tiek prezentēta Roberta Zemeka jaunākā filma “Šeit”.

Trīsdesmit gadus pēc kultfilmas “Forests Gumps”, kas savā laikā tika apbalvots ar 9 “Oskariem”, ekrānos atgriežas režisors Roberts Zemeckis (“Atpakaļ uz nākotni”, “Izglābtais”, “Kontakts”), kura saknes meklējamas Lietuvā. Kopā ar Holivudas zvaigznēm Tomu Hanksu un Robinu Raitu, kā arī scenāristu Eriku Rotu viņš prezentē savu jaunāko filmu “Čia”. Šis daudzslāņainais darbs 25. oktobrī piedzīvoja pasaules pirmizrādi prestižajā “AFI Fest” festivālā Holivudā, kur tika prezentēts kā viena no četrām īpašajām pasaules pirmizrādēm.

Filmas pirmizrādes laikā notikušajā sarunā Toms Hanks un slavenais režisors Roberts Zemeckis dalījās savā iespaidīgajā karjeras pieredzē. Abi mākslinieki atcerējās kopīgo darbu filmā “Izglābtais” un ar medijiem pārrunāja jauno filmu “Čia”. “Filma sākas ar ainu, kad uz zemes vēl staigāja dinozauri, vēlāk parādās amerikāņu indiāņi un citas ģimenes, kas dzīvoja šajā mājā. Filmā ir arī tādas ainas, kad sienas pazūd, izaug mežs, kurā pirms 800 gadiem divi cilvēki iemīlas,” – stāsta galvenās lomas atveidotājs T. Hanks.

Īpaši svarīga loma filmas noskaņojuma, emocijas un galvenās sižeta līnijas veidošanā ir modernākās kino tehnoloģijas. “Strādājot ar R. Raitu, mēs reāllaikā vērojām, kā izskatāmies būdami 17 vai 22 gadus veci. Tas viss tika panākts, izmantojot inovatīvākās kino tehnoloģijas. Intriģēja jaunā pieredze un tas, cik atšķirīgi mums bija jākustas, lai izskatītos 17, nevis 68 gadus veci,” – savām pārdomām dalās T. Hanks.

Pēc R. Zemeckisa teiktā, reālistiskumu nodrošināja arī aktieru spēles elastīgums. “Redzot sevi jaunā izskatā, aktieri varēja pielāgot savas kustības un balss intonācijas, lai atbilstu jauna cilvēka enerģijai un izteiksmēm, tādējādi piešķirot saviem varoņiem lielāku autentiskumu un dzīvīgumu.”

Balstoties uz Ričarda Makgīra grafiskā romāna, filma ir episka, elpu aizraujoša odiseja laikā. Māja šeit ir īpaša vieta, kur glabājas mūsu vēsture un atmiņas – kļuvusi par vienas ģimenes vēstures centru, tā mainās, laikmetiem strauji ritot. No pirmatnējiem laikiem, Anglijas karaliem līdz tālai nākotnei ČIA dzīvo daudzi cilvēki – katrs ar savām cerībām, traģēdijām un laimīgiem mirkļiem. Tā ir kā neraisīgs liecinieks, kas vēro cilvēku dzīves gadsimtu gaitā. ČIA piedzimst arī Ričards (akt. T. Hanks), šeit viņš aug, iemīlas Margarētā (akt. R. Raits), iegūst bērnus, noveco. Taču šis stāsts nav tikai par vienu ģimeni – tas ir kā mūžīgs, laikam nepakļaujams dzīves rats, kurā mainās paaudzes, katra no tām atstājot savu unikālo pēdas nospiedumu un mācoties kaut ko jaunu no iepriekšējās. Šajā neparastajā stāstā Roberts Zemeckis pēta laika trauslumu, un katrs šajā filmā var ieraudzīt savu stāstu.

Šī neparastā filma aizkustina, kad ir jāsmejas, un izsmej, kad būtu jābēdā. Brīnišķīgs stāsts, kas aizkars katru un ilgi nelaidīs vaļā. Latvijas kinoteātros filmas “Čia” pirmizrāde no 6. decembra.

Komedija “Vieglas uzvedības ģimene” – vai tiešām zini, kas ir tavi kaimiņi?

Ko tu darītu, ja izrādītos, ka tavi pavisam parasti, kaut nedaudz bāli kaimiņi rūpīgi slēpj pārsteidzošu, varbūt pat gadsimtiem glabātu noslēpumu? Šāda intriģējoša un jautra doma slēpjas aiz jaunās britu komēdijas “Vieglas uzvedības ģimene”, kas kinoteātros būs skatāma no 1. novembra.

Filma, kas tapusi pēc Mata Heigo bestsellera, stāsta par burvīgo mājsaimnieci Helēnu (Kelly Macdonald) un viņas vīru, ārstu Pīteru (Damian Lewis). Radliju ģimene jau vairāk nekā desmit gadus dzīvo mierīgu, parastu dzīvi, slēpjot no saviem pusaudžiem bērniem, Klaras (Bo Bragason) un Rovana (Harry Baxendale), tumšās ģimenes noslēpumus. Taču no savas būtības nevar aizbēgt…

Damians Luiss (“Miljardi”) filmā atveido pat divas neaizmirstamas lomas. Aktieris iejūtas gan ģimenes galvā Pīterā, gan viņa trakulīgajā dvīņubrālī Vilā, kurš dzīvo bezrūpīgu dzīvi, pilnu neticamu piedzīvojumu.

“Man patika M. Heigo romāna žanru apvienojums. Tas ir ļoti smieklīgs, tomēr tajā tiek nodota svarīga vēsts par uzticību sev un savai īstajai būtībai. Filma pēta, cik grūti ir slēpt to, kas tu patiesi esi, un kādas emocionālās sekas tas rada. Es domāju, ka šie iekšējie izaicinājumi padara stāstu vēl tuvāku skatītājam – mēs visi reizēm saskaramies ar nepieciešamību pielāgoties vai apspiest savu īsto es,” – stāsta D. Luiss.

Filmas stāsts vēsta par dīvainajiem Radlijiem, kuriem, lai glābtu savu ģimeni un noslēpumu, nav citas izvēles kā uzaicināt Pītera dvīņubrāli Vilu (Damian Lewis). Jautrs, izlaidīgs un neticami šarmants brālītis dzīvo pilnvērtīgu dzīvi, kurā ballītes, meitenes un, protams, asiņainas baudas! Ar savu lielo šarmu un simtgadīgo pieredzi Vilas neilgi pēc ierašanās izraisa haosu ne tikai pusaudžu, bet arī vecāku vidū. Veģetārie vecāki vairs nespēj pretoties un atkal atceras īsto asins garšu, mūžīgi iemīlējies Rovans apbrīno sava “ļaunā” tēvoča dzīves filozofiju, bet Klara uzplaukst ar nesen atklātu vampīrisko enerģiju.

Tikmēr kaimiņi sāk just, ka kaut kas nav kārtībā – bijušais policists Džareds arvien vairāk aizdomājas, ka Radliji slēpj kaut ko tumšu.

“Brīvdomīgas ģimenes noslēpumi” – rotaļīga un stilīga, pilna aspraizes britu humora un negaidītu pavērsienu komēdija par ģimenes noslēpumiem, pirmo mīlestību un veselu virkni kuriozu situāciju – kinoteātros no 1. novembra. Varbūt tu nevēlētos tādus kaimiņus, taču noskatīties šo filmu kinoteātrī ir jautrs piedzīvojums!

Luca Bessona asa sižeta komēdijā “Nedēļas nogale Taipejā” ir ekstrēmas darbības ainas

Šajā nedēļas nogalē Lietuvas kinoteātros būs skatāma asa sižeta komēdija “Nedēļas nogale Taipejā”, kas ir īsta pērle adrenalīna cienītājiem. Kad satiekas divi talantīgi Lūkas, tas viss kļūst par neaizmirstamu šovu!

Komēdiju ar Lūku Evansu galvenajā lomā uzņēma leģendārais Luks Besons (Luc Besson), kurš ir arī tās scenārija autors un producents.

Ekstrēmas darbības ainas un cīņas mākslas

Galvenās lomas atveidotājs Lūks Evanss atklāja, ka filma ir ne tikai emocionāli piesātināta, bet arī fiziski izaicinoša. “Bija ļoti svarīgi neizraisīt katastrofas! Cīņas ainas filmā ir ekstrēmas. Bija nepieciešams daudz treniņu,” viņš atcerējās. Aktieris stāsta, ka daudzus trikus, tostarp iespaidīgo virtuves ainu, viņš izpildījis pats. “Virtuvē man nācās cīnīties ar pat četrpadsmit uzbrucējiem, izmantojot nažus, pannas un pat lodlampu! “Tas bija īsts adrenalīna uzplūds,” stāsta aktieris.

Filmas scenārija autors Luks Besons (Luc Besson) uzsvēra epizodes unikalitāti: “Man patika, kā Luks izmantoja dažādus restorānā esošos priekšmetus, lai sakautu savus ienaidniekus. Šis Ātrs un bez žēlastības aktieris ir īsta zvaigzne – viņš smagi fiziski strādāja, lai uz ekrāna parādītu iespaidīgus skatus.

Auto pakaļdzīšanās un iespaidīgi triki

Viena no neaizmirstamākajām filmas ainām ir intensīva automašīnu pakaļdzīšanās sekvence. Lūks Evanss stāsta, ka filmēšana bijusi iespaidīga: “Kaskadieru darbs bija pārsteidzošs. Mēs filmējām elpu aizraujošu ainu, kurā mans dubultnieks izlec pa Land Rover logu. Tas bija neticami!”

Šajā ainā filmas veidotāji izmantoja specefektus un modernas tehnoloģijas, lai radītu aizraujošu un dinamisku darbību. “Mēs strādājām ar lielisku komandu, kurā katrs pagrieziens un manevrs tika iepriekš plānots, lai panāktu maksimālu efektu,” piebilda Evanss.

Režisors Lūkass Besons uzsver, cik svarīgas filmā ir automašīnu pakaļdzīšanās: “Šīs ainas nav tikai izklaide, bet gan būtiska stāsta sastāvdaļa. Džons ne tikai bēg no briesmām, bet arī cenšas pasargāt savu ģimeni, tāpēc ikvienas briesmas ir pilnas drāmas un neticamas darbības.

Laiks adrenalīna pilnai nedēļas nogalei kinoteātros no 27. septembra.

Talantīgais režisors Roberts Zemeckis filmā “Šeit” atkal pārkāpj tradicionālā kino robežas

Amerikas Filmu institūts (AFI) paziņo, ka šā gada AFI festivālā 24. oktobrī īpašā veidā tiks godināts atzīts kinorežisors Roberts Zemeckis (Forest Gump, Atgriezties nākotnē, Pazudušais, Kontakts). Svinīgais pasākums notiks dienu pirms režisora jaunākās filmas Here pasaules pirmizrādes.

Here” būs festivāla kulminācija, teikts organizatoru paziņojumā presei.

Viens no filmas Here galvenajiem notikumiem ir modernā tehnoloģija Metaphysic Live. Šis mākslīgais intelekts atjaunos Holivudas zvaigžņu Toma Henksa un Robinas Raitas izskatu. Tas ir vēl viens inovatīvs Zemeckis solis filmu tehnoloģiju pasaulē. Režisors savai komandai ir piesaistījis scenāristu Ēriku Rotu un savus iepriekšējos kolēģus no sešu “Oskaru” balvu ieguvušās filmas Forest Gump.

“R. Zemeckis ir īsts kino stāstnieks un novators, kurš spēj apvienot tehnoloģijas un cilvēcisko pieredzi. Režisora jaunākais darbs ir emocionāls un dziļš pārdzīvojums, un vienlaikus tas ir milzīgs solis ceļā uz nākotnes kino,” savās pārdomās dalījās AFI prezidents Bobs Gazzale.

“Es ar nepacietību gaidu iespēju dalīties savā darbā ar skatītājiem. Es ceru, ka viņiem šī filma patiks tikpat ļoti, cik mums patika tās veidošana,” paziņojumā presei sacīja filmas Here režisors.

Filma, kurā režisors, scenārija autors un zvaigznes Toms Henkss un Robina Raita piedalās vēl vienā iespaidīgā projektā, seko vairāku ģimeņu dzīvei kādā īpašā vietā. Izmantojot jaunās tehnoloģijas, stāsts ceļo cauri gadu tūkstošiem, ļaujot skatītājiem sekot līdzi laika ritējumam un izjust, kā mainās pasaule un mēs paši. Tas ir episks stāsts par mīlestību, zaudējumiem, smiekliem un dzīvi, kas notiek ŠEIT. Tā ir unikāla kino pieredze, kādu mēs vēl nekad neesam piedzīvojuši.