admin

Kinoteātros no 20. marta ­– ienirsti maģiskā, piedzīvojumiem bagātā zemūdens pasaulē animācijas filmā “Zivtiņš Īgņa”. Rotaļīgs stāsts visai ģimenei, kas balstīts ļoti populārajā bērnu grāmatu sērijā ar tādu pašu nosaukumu, kuru iemīļojuši miljoniem bērnu visā pasaulē.

Okeāna dibenā, kur mirgo krāsaini koraļļi, gliemežvākos slēpjas mirdzošas pērles un kur jūras zvaigznes un spilgtas zivtiņas priecīgi danco, stāv nogrimis kuģis. Tur mierīgi dzīvo Zivtiņš Īgņa – īsts rūgumpods. Viņa lūpas vienmēr ir sakniebtas, it kā viņš tikko būtu notiesājis visskābāko citronu. Bet viņš itin nemaz nav ļauns – viņš ir ļoti nopietns un augstu vērtē mieru, klusumu un… dziļu meditāciju. 😉

Kādā dienā Īgņas mierīgajai ikdienai pienāk gals, kad mazmazītiņa, ārkārtīgi ziņkārīga un nebēdnīga jūras pūķīte vārdā Pipa pēkšņi ietraucas nogrimušajā kuģī. Viņa ir jauna kaimiņiene, kuras vecākiem drīz būs trīssimt vai četrsimt jaunu mazuļu, tāpēc Pipa meklē visu, kas varētu noderēt viņu jaunajā mājā. Viņa grābj ciet visu, ko redz: vecas kastes, enkurus, pat oļus, ko Īgņa tik rūpīgi savācis un noglabājis. Strīda karstumā kaut kas nokrakšķ, un… puse Īgņas mājas iegāžas bezdibenī un sev līdzi parauj mazās Pipas māju!

Palikušiem bez jumta virs galvas un iekļuvušiem lielā ķezā, diviem dīvainīšiem ir tikai viena iespēja – doties ceļā pāri plašajam okeānam, lai uzmeklētu burvju zivi Zvīguli, kura var piepildīt vēlēšanos… bet tikai VIENU!

Tad sākas īstais piedzīvojums! Izrādās, ka Īgņa un Pipa nav vienīgie, kas meklē Zvīguli – viņai uz papēžiem min arī tinteszivs Bens. Viņam vajag Zvīgules palīdzību, tāpēc ka brūnaļģes, kas aprij visu to ceļā, drīz aprīs arī viņa krāsaino kopienu! Sākas īstas sacīkstes – kurš pirmais atradīs noslēpumaino Zvīguli? Vai Īgņam izdosies palikt mierīgam? Vai viņš beidzot iemācīsies pasmaidīt? Vai arī visi kļūs par labākajiem draugiem, kad sapratīs, ka neiespējamus šķēršļus var pārvarēt tikai kopā?

Viens ir skaidrs – šis piedzīvojums apgriezīs okeānu ar kājām gaisā! Gatavojies ienirt dziļākajā un smieklīgākajā stāstā kinoteātros!

Kinoteātros no marta – emocionāla, spēcīga un aizkustinoša filma “Skumju tumšie spārni”, kas balstīta atzītā britu rakstnieka Maksa Portera novelē ar tādu pašu nosaukumu. Grāmata ir saņēmusi lielus panākumus, ieguvusi vairākas balvas un aizrāvusi lasītājus visā pasaulē.

Galvenajā lomā ir Benedikts Kamberbačs – pēc kritiķu domām, viens no satriecošākajiem savas paaudzes aktieriem –, kurš šajā filmā piedāvā spēcīgāko, emocionāli dziļāko un atmiņā paliekošāko tēlojumu savā karjerā.

Nāve nāk negaidīti. Tā neļauj sagatavoties, nepaskaidro, kā turpināt dzīvot, tā tikai nonāk cilvēka priekšā, aci pret aci, atstāj klusumu un tukšumu bez emocijām… Tēvs (Benedikts Kamberbačs) pēkšņi paliek viens ar diviem maziem dēliem, un viņam jāiemācās dzīvot pasaulē bez mīļotās sievietes – viņa sievas un bērnu mātes. Dzīve, kas vēl vakar šķita stabila, sabrūk vienā mirklī: ikdienišķi uzdevi kļūst nepanesami, saikne ar bērniem ir trausla, sāpes neļauj viņam gulēt vai pat elpot. Šīs sēras nav klusas skumjas, bet destruktīvs spēks, kas sagrauj visu: ikdienas darbības šķiet neizpildāmas…

Cenšoties pārdzīvot sievas nāvi, vīrs stājas pretī savām iekšējām sāpēm, kas pieņem savādu, simbolisku formu – vārnu, kas runā sāpju, dusmu un izmisuma balsī. Vārna ir skumju, kas neļauj par sevi aizmirst, balss: tā provocē, dažkārt ievaino un dažkārt pasargā. Tā parādās negaidīti, ielaužas domās un ikdienas dzīvē, atgādina viņam par sāpēm, vainu un neizpaustu mīlestību. Filmā vārna kļūst ne tikai par simbolu, bet arī par vizuālu emociju izpausmi – caur to skumjas, dusmas un izmisums iegūst ķermeni, kustību un balsi un pārvērš iekšējās ciešanas spēcīgās, hipnotiskās ainās.

“Skumju tumšie spārni” rada neparasti jutīgu, godīgu un emocionāli atkailinātu sērojoša cilvēka portretu. Šis nav tikai stāsts par nāvi, bet arī par mīlestību, saikni, atbildību un lēno, sarežģīto ceļu pretim pieņemšanai. Stāsts par dzīves trauslumu un cilvēku pūlēm izturēt, kad nav vairs, pie kā pieķerties. Šī filma neļaus palikt tikai skatītāja lomā – tā ievelk sevī un liek skatītājiem piedzīvot šo stāstu kopā. Kinoteātros no marta.

Katjas Brandisas fantāzijas romānu sērija “Woodwalkers” ir īsts globāls  fenomens, kas aizrāvis miljoniem jaunu lasītāju. Pēdējo 10 gadu laikā šīs grāmatas pamatoti tiek uzskatītas par vienu no veiksmīgākajiem fantāzijas darbiem. No 24. aprīļa maģisku, mežonīgu, piedzīvojumiem bagātu stāstu cienītājus sagaida īpašs prieks – šī stāsta otrā daļa nonāks kinoteātros.

Īpašajā un slepenajā Klīrvoteras vidusskolā mācās tikai mainīgie, jo būt par vienu no tiem – spēt pārveidoties gan par cilvēku, gan par dzīvnieku – ir ne tikai aizraujoši, bet arī bīstami. Tāpēc skolēniem ir jāsaprot gan dzīvnieku, gan cilvēku pasaule. Sākas jauns mācību gads: svētku satraukums, skolēnu priekšnesumi un lieliska atmosfēra sola vēl vienu neaizmirstamu gadu, kas pilns ar mainīgo piedzīvojumiem!

Trīspadsmitgadīgais Karags, kurš spēj acumirklī pārveidoties par plēsīgu pumu, beidzot ir atradis īstus draugus skolā – tādus pašus mainīgos kā viņš. Tomēr Karags drīz vien atkal saskaras ar neticamiem izaicinājumiem. Mainīgo dzīvē atgriežas Endrū Milings — viltīgs, ietekmīgs un ārkārtīgi bagāts biznesmenis. Tagad viņš iesaistās politikā un gūst varu, kādas viņam agrāk nav bijis. Viņš piedāvā Karagam darījumu, kas varētu visu mainīt.

Endrū Milings sola atklāt, kur slēpjas Karaga īstā pumu ģimene, ja zēns mainīgo padomes priekšā noklusēs patiesību par Milinga noziedzīgajām darbībām. Tā ir nepanesami grūta izvēle: sapnis beidzot redzēt savu ģimeni vai pienākums aizstāvēt to, kas ir pareizi. Karags piekrīt palīdzēt Endrū, bet drīz vien saprot, ka ir pieļāvis briesmīgu kļūdu. Tikšanās ar vecākiem nenoris tā, kā viņš bija gaidījis, un Milinga plāni kļūst arvien skaidrāki — un draudīgāki. Tiecoties pēc politiskas varas, Milings ir gatavs upurēt mežu, kurā dzīvo mainīgie, un pārvērst to par cilvēku apmetni.

Karagam un viņa labākajiem draugiem – dzīvespriecīgajai vāverei Holijai, spēcīgajam bizonam Brendonam, burvīgajam skunksam Lū un spītīgajai vilcenei Tikānijai –ā nav citas izvēles. Viņiem jāglābj skola, tās skolēni, kas ir pa pusei cilvēki, pa pusei dzīvnieki, un viņu tuvinieki. Bērnus gaida bīstami piedzīvojumi, drosmīgi lēmumi un cīņa par mājām.

Šis stāsts ir patiess piedzīvojums gan jauniem, gan veciem, atgādinot mums, ka spēks slēpjas vienotībā – un, ja ieklausīsies savā sirdī, tā vienmēr parādīs īsto ceļu.

“Juras laikmeta parka”, “Neiespējamās misijas” un “Zirnekļcilvēka” veidotāji piedāvā nervus kutinošu, adrenalīna pilnu zinātniskās fantastikas šausmu trilleri “Sērga”, kas liks skatītājiem atgriezties kinoteātros, lai redzētu stāstu, kurā parasta naktsmaiņa pārtop cīņā par cilvēces izdzīvošanu.

Filma ir balstīta grāmatā, ko Stīvens Kings aprakstījis kā “baisu un šokējošu stāstu, kas liek sirdij dauzīties kā trakai”.

Bijušajā slepenajā ASV armijas bāzē tagad atrodas noliktava, kur cilvēki glabā savas vecās mēbeles, kastes un nevajadzīgus krāmus. Divu noliktavas darbinieku  – Tīkeika (“Stranger Things” Džo Kīrijs) un Neomijas (Džordžīna Kembela) – naktsmaiņa sākas kā parasti, bet piepeši pārtop piedzīvojumiem pilnā stāstā, kad no zemes dzīlēm izlaužas ārkārtīgi bīstama infekcija: mainīga parazītiska sēne, kas spēj no Zemes noslaucīt visas dzīvās radības. Tā vairojas gaismas ātrumā, pārņem prātu un iznīcina ķermeni.

Vienīgā cerība ir Roberts Diass (Liams Nīsons), Pentagona bioterorisma eksperts un viens no nedaudzajiem, kas reiz apturēja sērgas uzliesmojumu un kas joprojām zina, kā to apturēt. Viņš steidzas palīgā abiem noliktavas darbiniekiem, kuri neko nenojauš.

Neparastajai trijotnei jāapvieno spēki un vienas nakts laikā jāaptur nāvējošā sēne. Sākas sacīkstes ar laiku, ko pavada haoss un neprātīgi smieklīgas situācijas. Viņiem ir tikai drosme un lieliska humora izjūta. Bet vai ar to pietiks, lai glābtu cilvēci?

Kinoteātros no 30. janvāra. Jaunākais filmas “Lācena Padingtona piedzīvojumi” veidotāju darbs: aizkustinoša, sirsnīga un jautra filma visai ģimenei, kas balstīta patiesā stāstā no tāltālās Austrālijas, – “Čārlija un ķengurēni”.

Austrālijā, kur tālu stiepjas nebeidzams tuksnesis un ķenguri lēkā ātrāk par vēju, dzīvo meitene vārdā Čārlija. Viņai ir tikai 12 gadi, bet viņa pazīst savvaļu un zina, kā parūpēties par ķengurēniem, kas palikuši bez mātes. Viņai to sen iemācīja tēvs, pēc kura viņa ļoti ilgojas…

Tikmēr smalks televīzijas šovu vadītājs vārdā Kriss tiek atlaists no darba un iemaina grezno pilsētas dzīvi pret savvaļu, kad attopas Austrālijas plašumos. Pēc tam kad viņš nejauši notriec ķenguru mātīti, kas uzskrien uz ceļa, viņš tās somā atrod mazu ķengurēnu. Viņš ietin mazuli savā vestē un ar kājām dodas uz tuvāko pilsētu meklēt palīdzību. Tur viņš satiek Čārliju, kas laimīga skraida apkārt ar ķenguriem, kuri ir lielāki par viņu pašu. Lai arī vietējie ir atturīgi un nevēlas palīdzēt iedomīgajai bijušajai televīzijas zvaigznei, Čārlija viņu pārliecina, ka viņam jāparūpējas par ķengurēnu, kurš palicis bez vecākiem, un pierunā savus vecvecākus dot viņam patvertni mazā lauku namiņā.

Un kurš gan domāja, ka neparastā draudzība starp Krisu un Čārliju viņam iemācīs ko tādu, ko televīzijas zvaigznes nekad nav pieredzējušas? Meitene iemāca Krisam, kā rūpēties par ķengurēniem, kā gulēt ar tiem putekļainajā namiņā. Kriss arvien vairāk pieķeras savai mazajai, mīļajai, lēkājošajai istabas biedrenei Lizai. Kad pilsētā paklīst baumas, ka kāds vīrs rūpējas par ķengurēniem, kas palikuši bez mammas, Krisa ģimene sāk strauji augt. Drīz Lizai pievienojas vēl trīs ķenguru mazuļi un liels ķengurs vārdā Rodžers, kurš Krisam par viņa laipnību atmaksā ar kārtīgu iekaustīšanu. Nekas personīgs – viņš vienkārši ir pusaudzis. Kurš teica, ka vecākam ir viegli?

Ar laiku bijusī televīzijas zvaigzne sāk saprast, ka īstā dzīve nenorisinās televīzijas studijā, bet šeit, zem klajas debess, starp dzīvniekiem un cilvēkiem. Un putekļainā pilsētele, kuru viņš sākumā ienīda, kļūst par viņa mājām. Krisa patiesās rūpes par ķenguriem piesaista tik lielu uzmanību sociālajos tīklos, ka televīzijas kanāls, kas viņu reiz atlaida, parādās pie viņa namiņa durvīm un piedāvā viņam slavu un bagātību. Ko šoreiz izvēlēsies Kriss?

Filma “Čārlija un ķengurēni” aizkustina līdz sirds dziļumiem. Tas ir stāsts par laipnību, izglābtām dzīvībām, rūpēm par dzīvniekiem, draudzību un to, kā dažkārt jānonāk pasaules malā, lai atrastu sevi. Kinoteātros no 30. janvāra.

Kinoteātros no 2. janvāra būs skatāms spraigais un ambiciozais zinātniskās fantastikas trilleris “Suns 51”, kas tika izrādīts prestižā 82. Venēcijas kinofestivāla noslēgumā.

2045. gads. Vienu no pasaulē populārākajām pilsētām vairs nav iespējams pazīt. Tās iedzīvotāji ir iedalīti trīs zonās pēc viņu sociālā statusa: bagātie dzīvo sterilās un drošās zonās, vidusšķira uzturas stingri pārraudzītos rajonos, bet nabadzīgie dzīvo pilsētas bīstamākajos rajonos, kur likumi tiek ņemti vērā tikai daļēji un kur par kārtību gādā zemākā ranga likumsargi, kuriem tiek atņemts vārds un tā vietā piešķirts numurs.

Pilsētu vada modernā mākslīgā intelekta sistēma ALMA, kuras lēmumi ietekmē cilvēku pārvietošanos, darbu un pat likteni. Debesīs nepārtraukti patrulē nāvējoši droni. Lai pārvietotos starp zonām, pilsoņiem jānēsā identificējošas aproces, un informācija par viņiem tiek noskenēta caur viņu acu zīlītēm.

Kad noslēpumainos apstākļos tiek nogalināts ALMAs radītājs, šīs lietas izmeklēšana tiek uzticēta diviem policistiem no dažādām zonām: godājamajai aģentei Salijai (Adele Egzarkopulosa) no priviliģētās pirmās zonas un Zemam (Žils Lelušs), kurš ir cīņās norūdījies aģents no bīstamā trešā sektora. Viņu sadarbība ir īsts izaicinājums – viņi pārstāv ne tikai dažādas pilsētas daļas, bet arī atšķirīgus uzskatus par pasauli.

Strādājot kopā, viņi drīz vien atskārš, ka tas nav parasts noziegums. Slepkavība ir tikai niecīga daudz lielākas sazvērestības daļa, kurā ir iesaistīti politiskie spēki, tehnoloģiju izstrādātāji un modernā sistēma, kas valda pār pilsētu – sistēma, kas spēj vizuāli rekonstruēt jebkuru noziegumu. Patiesība kļūst bīstama, un, līdz ar katru jauno atklājumu, viņu pašu dzīvībām sāk draudēt briesmas. Salijai un Zemam jāizvēlas – paklausīt algoritmam, kas sola kārtību, vai pretoties sistēmai, kas noklusē daudz tumšāku patiesību.

Vizuāli satriecoša un spriedzes pilna filma. Šis dinamiskais asa sižeta trilleris ievelk skatītājus nāvējošā spēlē ar sistēmu, kas gandrīz vai nepiedāvā iespēju glābties.

Studija, kas veidojusi šausmu filmas “Šausminošais 2” un “Šausminošais 3” piedāvā savu jaunāko filmu “Klusa nakts, šausmu nakts”, kurā par Ziemassvētku vecīti pārģērbies slepkava vicina savu cirvi brīnišķīgākajā gada laikā. Filmas režisors ir šausmu filmu meistars Maiks P. Nelsons (“Nepareizais pagrieziens, “V/H/S/85“), kurš ir nolēmis izpriecāties pa īstam un piedāvāt skatītājiem jaunu versiju filmai, kas pirmo reizi iznāca vairāk nekā pirms 40 gadiem.

Vai tu gaidi Ziemassvētku vecīti? Šogad viņš ieradīsies tavā mājā nevis ar dāvanām, bet ar cirvi, lai sacirstu tevi gabalos! No 12. decembra šausmu kino fani izjutīs brīvdienu adrenalīnu uz lielā ekrāna – psihopātisks slepkava brīvi skraidīs apkārt, asinis šķīdīs uz visām pusēm, tiks nocirstas galvas, un baltais sniegs iekrāsosies šausminoši asinssarkans.

Kad Bilijs (Roens Kembels) bija vēl mazs zēns, viņš redzēja, kā Ziemassvētku vecīša tērpā ģērbies vīrietis viņa acu priekšā aukstasinīgi noslepkavo viņa māti un tēvu. Viņa prāts tā arī neatkopās. Nekontrolējamu dusmu lēkmju vadīts, viņš izvēlas upurus, kuri togad bijuši nerātni un ļauni. Tuvojas Ziemassvētku vakars, un mazā pilsēta kļūst par viņa jauno medību lauku, kur nepaklausīgajiem jāmaksā augstākā cena.

Bilijs pārģērbjas par Ziemassvētku vecīti un bez žēlastības nocērt cilvēkiem galvas, noslepkavo tos, un, izpildījis savu drūmo brīvdienu misiju, katru slepkavību ar asinīm atzīmē savā tumšajā adventes kalendārā. Divdesmit pieci nevainīgi upuri pirms Ziemassvētkiem Biliju pārvērš Ziemassvētku rēgā, kurš var parādīties jebkurā mājā…

Pat tad, kad Billijs atrod mīlestību un cenšas dzīvot normālu dzīvi, viņš nespēj aizbēgt no tā, par ko ir kļuvis, un klusā pilsētiņa drīz vien kļūst par platformu viņa šaušalīgajai atriebībai.

Tevi gaida neprātīga, asinīs izmirkusi Ziemassvētku nakts… Sajūti tās stindzinošo elpu uz sava pakauša.

Kinoteātros no 12. decembra.

Greisa (Dženifera Lorensa) un Džeksons (Roberts Patinsons) ir kā traki viens pēc otra. Viņi ievācas jaunā mājā, mīlējas uz grīdas, dzer aliņus, dejo, murrā kā tīģeri un gaida savu pirmdzimto. Sākumā viss šķiet nevainojami – kaisle, brīvība, mežonīga daba, sapņi par ģimeni. Bet mazpamazām šī pasaule sāk drupt. Kaisle pārtop apsēstībā, maigums pārtop aizdomās un mīlestība – bīstamā mānijā.

Greisa, kas reiz sapņoja par rakstnieces karjeru, vēlas atgriezties pie darba, bet arvien biežāk piedzīvo iracionālas garastāvokļa svārstības…

Viņu neliek mierā uzmācīgas domas: ko patiesībā Džeksons dara savos darba braucienos? Vai viņš ir uzticīgs? Varbūt viņa gādīgie vecāki ir paša nelabā izdzimumi? Varbūt viņas īstā mīlestībā ir valdzinošais kaimiņš? Kas notiks, kad viņi abi padosies dzīvnieciskām dziņām un kad laika gaitā pagaisīs kaisle?

Arianas Harvicas romānā balstītā Linnas Remzijas filma “Mirsti, mana mīla” apbūra skatītājus Kannu kinofestivālā. Viena no mūsdienu dziļākajām un vizuāli drosmīgākajām režisorēm atgriežas ar filmu, kurā saplūst tuvība, spriedze un vizuāls skaistums.

Greisas dzīve kā iekāres un haosa labirints svārstās starp mīlestību un neprātu. Katra diena kļūst par cīņu pašai ar sevi un pasauli, kas sagaida, ka viņa būs nevainojama māte. Viņas psihes vētru laikā Džeksons kļūst drīzāk par liecinieku, nevis partneri, un viņu māja pārtop slazdā, kur spriedze aug, kamēr uzsprāgst.

Filmas mūziku ir iedvesmojis Niks Keivs, P. Dž. Hārvija un Mika Levi, un tā pulsē kopā ar varoņiem – saasina spriedzi un liek skatītājam iegrimt vēl dziļāk savā iekšējā pasaulē. Filma izceļas ar Dženiferas Lorensas un Roberta Patinsona izcilo aktierspēli. Kritiķi ir vienisprātis: aktieru saikne ir elpu aizraujoša, un šī ir viena no spēcīgākajām lomām Dženiferas Lorensas karjerā.

Kaisles pilns, sarežģīts un postošs mīlasstāsts, ko atveido divas zvaigznes, kas uz ekrāna satiekas pirmo reizi; “Mirsti, man mīla” uzrunā ar spriedzi un patiesām emocijām.

Projektā piedalījies gan Mārtins Skorsēze, gan studija, kurā veidota šokējošā filma “Substance”, tāpēc no filmas var sagaidīt kārtējo emocionāli uzlādēto ceļojumu cilvēka būtības dzīlēs.

“Mirsti, mana mīla” nav filma visiem. Bet, ja tev patīk kino, kas ielaužas visdziļākajos dvēseles nostūros, liek elpai aizrauties, parāda, ka skaistums un šausmas var pastāvēt līdzās vienā kadrā, tad šī filma ir domāta tev.

“Oskara” laureāti Rāmī Māleks un Rasels Krovs, kas pazīstami ar savām neaizmirstamajām lomām filmās “Bohēmista rapsodija” un “Gladiators”, pirmo reizi satiekas uz lielā ekrāna režisora Džeimsa Vanderbilta (“Zodiaks”) vēsturiskajā trillerī “Nirnberga” – patiesā stāstā, kas ielūkojas nacisma ideoloģijas dzīlēs.

Pasaule cenšas atgūsties no Otrā pasaules kara šausmām. Armijas psihiatram apakšpulkvedim Duglasam Kellijam (Rāmī Māleks) ir uzticēts neparasts uzdevums: pirms sākas Nirnbergas process, novērtēt bijušā reihsmaršala un Hitlera tuvākās uzticības personas Hermaņa Gēringa, kā arī citu augsta ranga nacistu līderu mentālo veselību.

Izmeklējot “pacientus” un cenšoties saprast, kas slēpjas aiz Gēringa šarma un intelekta, Kellijs attopas bīstamā psiholoģiskā duelī. Viņš uzzina ko biedējošu – nacistu līderi, tostarp Gērings, nebija klīniski psihopāti vai briesmoņi. Tieši pretēji – viņi bija gudri, ambiciozi un pavisam saprātīgi cilvēki, kuri nepieciešamības gadījumā spēja veikt baisus noziegumus. Atklātās un šokējoši patiesās psihiatra un Gēringa sarunas ir satriecošas, tās atklāj kroplīgo ideoloģiju, kas noveda šos vīrus līdz neiedomājami ļauniem nodarījumiem.

Tikmēr Sabiedrotie, kurus vada apņēmīgais ASV virsprokurors tiesnesis Roberts H. Džeksons (Maikls Šenons), uzņemas ārkārtīgi svarīgo uzdevumu nodibināt starptautisku tribunālu, lai radītu precedentu un sauktu nacistu režīmu pie atbildības par tā noziegumiem.

“Nirnberga” ir patiesā stāstā balstīts iespaidīgs kara trilleris, kas atklāj bijušo nacistu amatpersonu tumšākās domas un liek skatītājiem iegrimt Trešā reiha šausmīgajā pasaulē. Cilvēki, kas ir atbildīgi par vēstures nežēlīgākajām lappusēm, runā par savu dzīvi, karjeru nacistu partijā un uzskatiem par holokaustu. Šos šausminošos lēmumus pieņēma īsti cilvēki – tāpēc ka viņi uzskatīja, ka netiks saukti pie atbildības un viņu rīcībai nebūs seku.