admin

“Juras laikmeta parka”, “Neiespējamās misijas” un “Zirnekļcilvēka” veidotāji piedāvā nervus kutinošu, adrenalīna pilnu zinātniskās fantastikas šausmu trilleri “Sērga”, kas liks skatītājiem atgriezties kinoteātros, lai redzētu stāstu, kurā parasta naktsmaiņa pārtop cīņā par cilvēces izdzīvošanu.

Filma ir balstīta grāmatā, ko Stīvens Kings aprakstījis kā “baisu un šokējošu stāstu, kas liek sirdij dauzīties kā trakai”.

Bijušajā slepenajā ASV armijas bāzē tagad atrodas noliktava, kur cilvēki glabā savas vecās mēbeles, kastes un nevajadzīgus krāmus. Divu noliktavas darbinieku  – Tīkeika (“Stranger Things” Džo Kīrijs) un Neomijas (Džordžīna Kembela) – naktsmaiņa sākas kā parasti, bet piepeši pārtop piedzīvojumiem pilnā stāstā, kad no zemes dzīlēm izlaužas ārkārtīgi bīstama infekcija: mainīga parazītiska sēne, kas spēj no Zemes noslaucīt visas dzīvās radības. Tā vairojas gaismas ātrumā, pārņem prātu un iznīcina ķermeni.

Vienīgā cerība ir Roberts Diass (Liams Nīsons), Pentagona bioterorisma eksperts un viens no nedaudzajiem, kas reiz apturēja sērgas uzliesmojumu un kas joprojām zina, kā to apturēt. Viņš steidzas palīgā abiem noliktavas darbiniekiem, kuri neko nenojauš.

Neparastajai trijotnei jāapvieno spēki un vienas nakts laikā jāaptur nāvējošā sēne. Sākas sacīkstes ar laiku, ko pavada haoss un neprātīgi smieklīgas situācijas. Viņiem ir tikai drosme un lieliska humora izjūta. Bet vai ar to pietiks, lai glābtu cilvēci?

Kinoteātros no 30. janvāra. Jaunākais filmas “Lācena Padingtona piedzīvojumi” veidotāju darbs: aizkustinoša, sirsnīga un jautra filma visai ģimenei, kas balstīta patiesā stāstā no tāltālās Austrālijas, – “Čārlija un ķengurēni”.

Austrālijā, kur tālu stiepjas nebeidzams tuksnesis un ķenguri lēkā ātrāk par vēju, dzīvo meitene vārdā Čārlija. Viņai ir tikai 12 gadi, bet viņa pazīst savvaļu un zina, kā parūpēties par ķengurēniem, kas palikuši bez mātes. Viņai to sen iemācīja tēvs, pēc kura viņa ļoti ilgojas…

Tikmēr smalks televīzijas šovu vadītājs vārdā Kriss tiek atlaists no darba un iemaina grezno pilsētas dzīvi pret savvaļu, kad attopas Austrālijas plašumos. Pēc tam kad viņš nejauši notriec ķenguru mātīti, kas uzskrien uz ceļa, viņš tās somā atrod mazu ķengurēnu. Viņš ietin mazuli savā vestē un ar kājām dodas uz tuvāko pilsētu meklēt palīdzību. Tur viņš satiek Čārliju, kas laimīga skraida apkārt ar ķenguriem, kuri ir lielāki par viņu pašu. Lai arī vietējie ir atturīgi un nevēlas palīdzēt iedomīgajai bijušajai televīzijas zvaigznei, Čārlija viņu pārliecina, ka viņam jāparūpējas par ķengurēnu, kurš palicis bez vecākiem, un pierunā savus vecvecākus dot viņam patvertni mazā lauku namiņā.

Un kurš gan domāja, ka neparastā draudzība starp Krisu un Čārliju viņam iemācīs ko tādu, ko televīzijas zvaigznes nekad nav pieredzējušas? Meitene iemāca Krisam, kā rūpēties par ķengurēniem, kā gulēt ar tiem putekļainajā namiņā. Kriss arvien vairāk pieķeras savai mazajai, mīļajai, lēkājošajai istabas biedrenei Lizai. Kad pilsētā paklīst baumas, ka kāds vīrs rūpējas par ķengurēniem, kas palikuši bez mammas, Krisa ģimene sāk strauji augt. Drīz Lizai pievienojas vēl trīs ķenguru mazuļi un liels ķengurs vārdā Rodžers, kurš Krisam par viņa laipnību atmaksā ar kārtīgu iekaustīšanu. Nekas personīgs – viņš vienkārši ir pusaudzis. Kurš teica, ka vecākam ir viegli?

Ar laiku bijusī televīzijas zvaigzne sāk saprast, ka īstā dzīve nenorisinās televīzijas studijā, bet šeit, zem klajas debess, starp dzīvniekiem un cilvēkiem. Un putekļainā pilsētele, kuru viņš sākumā ienīda, kļūst par viņa mājām. Krisa patiesās rūpes par ķenguriem piesaista tik lielu uzmanību sociālajos tīklos, ka televīzijas kanāls, kas viņu reiz atlaida, parādās pie viņa namiņa durvīm un piedāvā viņam slavu un bagātību. Ko šoreiz izvēlēsies Kriss?

Filma “Čārlija un ķengurēni” aizkustina līdz sirds dziļumiem. Tas ir stāsts par laipnību, izglābtām dzīvībām, rūpēm par dzīvniekiem, draudzību un to, kā dažkārt jānonāk pasaules malā, lai atrastu sevi. Kinoteātros no 30. janvāra.

Kinoteātros no 2. janvāra būs skatāms spraigais un ambiciozais zinātniskās fantastikas trilleris “Suns 51”, kas tika izrādīts prestižā 82. Venēcijas kinofestivāla noslēgumā.

2045. gads. Vienu no pasaulē populārākajām pilsētām vairs nav iespējams pazīt. Tās iedzīvotāji ir iedalīti trīs zonās pēc viņu sociālā statusa: bagātie dzīvo sterilās un drošās zonās, vidusšķira uzturas stingri pārraudzītos rajonos, bet nabadzīgie dzīvo pilsētas bīstamākajos rajonos, kur likumi tiek ņemti vērā tikai daļēji un kur par kārtību gādā zemākā ranga likumsargi, kuriem tiek atņemts vārds un tā vietā piešķirts numurs.

Pilsētu vada modernā mākslīgā intelekta sistēma ALMA, kuras lēmumi ietekmē cilvēku pārvietošanos, darbu un pat likteni. Debesīs nepārtraukti patrulē nāvējoši droni. Lai pārvietotos starp zonām, pilsoņiem jānēsā identificējošas aproces, un informācija par viņiem tiek noskenēta caur viņu acu zīlītēm.

Kad noslēpumainos apstākļos tiek nogalināts ALMAs radītājs, šīs lietas izmeklēšana tiek uzticēta diviem policistiem no dažādām zonām: godājamajai aģentei Salijai (Adele Egzarkopulosa) no priviliģētās pirmās zonas un Zemam (Žils Lelušs), kurš ir cīņās norūdījies aģents no bīstamā trešā sektora. Viņu sadarbība ir īsts izaicinājums – viņi pārstāv ne tikai dažādas pilsētas daļas, bet arī atšķirīgus uzskatus par pasauli.

Strādājot kopā, viņi drīz vien atskārš, ka tas nav parasts noziegums. Slepkavība ir tikai niecīga daudz lielākas sazvērestības daļa, kurā ir iesaistīti politiskie spēki, tehnoloģiju izstrādātāji un modernā sistēma, kas valda pār pilsētu – sistēma, kas spēj vizuāli rekonstruēt jebkuru noziegumu. Patiesība kļūst bīstama, un, līdz ar katru jauno atklājumu, viņu pašu dzīvībām sāk draudēt briesmas. Salijai un Zemam jāizvēlas – paklausīt algoritmam, kas sola kārtību, vai pretoties sistēmai, kas noklusē daudz tumšāku patiesību.

Vizuāli satriecoša un spriedzes pilna filma. Šis dinamiskais asa sižeta trilleris ievelk skatītājus nāvējošā spēlē ar sistēmu, kas gandrīz vai nepiedāvā iespēju glābties.

Studija, kas veidojusi šausmu filmas “Šausminošais 2” un “Šausminošais 3” piedāvā savu jaunāko filmu “Klusa nakts, šausmu nakts”, kurā par Ziemassvētku vecīti pārģērbies slepkava vicina savu cirvi brīnišķīgākajā gada laikā. Filmas režisors ir šausmu filmu meistars Maiks P. Nelsons (“Nepareizais pagrieziens, “V/H/S/85“), kurš ir nolēmis izpriecāties pa īstam un piedāvāt skatītājiem jaunu versiju filmai, kas pirmo reizi iznāca vairāk nekā pirms 40 gadiem.

Vai tu gaidi Ziemassvētku vecīti? Šogad viņš ieradīsies tavā mājā nevis ar dāvanām, bet ar cirvi, lai sacirstu tevi gabalos! No 12. decembra šausmu kino fani izjutīs brīvdienu adrenalīnu uz lielā ekrāna – psihopātisks slepkava brīvi skraidīs apkārt, asinis šķīdīs uz visām pusēm, tiks nocirstas galvas, un baltais sniegs iekrāsosies šausminoši asinssarkans.

Kad Bilijs (Roens Kembels) bija vēl mazs zēns, viņš redzēja, kā Ziemassvētku vecīša tērpā ģērbies vīrietis viņa acu priekšā aukstasinīgi noslepkavo viņa māti un tēvu. Viņa prāts tā arī neatkopās. Nekontrolējamu dusmu lēkmju vadīts, viņš izvēlas upurus, kuri togad bijuši nerātni un ļauni. Tuvojas Ziemassvētku vakars, un mazā pilsēta kļūst par viņa jauno medību lauku, kur nepaklausīgajiem jāmaksā augstākā cena.

Bilijs pārģērbjas par Ziemassvētku vecīti un bez žēlastības nocērt cilvēkiem galvas, noslepkavo tos, un, izpildījis savu drūmo brīvdienu misiju, katru slepkavību ar asinīm atzīmē savā tumšajā adventes kalendārā. Divdesmit pieci nevainīgi upuri pirms Ziemassvētkiem Biliju pārvērš Ziemassvētku rēgā, kurš var parādīties jebkurā mājā…

Pat tad, kad Billijs atrod mīlestību un cenšas dzīvot normālu dzīvi, viņš nespēj aizbēgt no tā, par ko ir kļuvis, un klusā pilsētiņa drīz vien kļūst par platformu viņa šaušalīgajai atriebībai.

Tevi gaida neprātīga, asinīs izmirkusi Ziemassvētku nakts… Sajūti tās stindzinošo elpu uz sava pakauša.

Kinoteātros no 12. decembra.

Greisa (Dženifera Lorensa) un Džeksons (Roberts Patinsons) ir kā traki viens pēc otra. Viņi ievācas jaunā mājā, mīlējas uz grīdas, dzer aliņus, dejo, murrā kā tīģeri un gaida savu pirmdzimto. Sākumā viss šķiet nevainojami – kaisle, brīvība, mežonīga daba, sapņi par ģimeni. Bet mazpamazām šī pasaule sāk drupt. Kaisle pārtop apsēstībā, maigums pārtop aizdomās un mīlestība – bīstamā mānijā.

Greisa, kas reiz sapņoja par rakstnieces karjeru, vēlas atgriezties pie darba, bet arvien biežāk piedzīvo iracionālas garastāvokļa svārstības…

Viņu neliek mierā uzmācīgas domas: ko patiesībā Džeksons dara savos darba braucienos? Vai viņš ir uzticīgs? Varbūt viņa gādīgie vecāki ir paša nelabā izdzimumi? Varbūt viņas īstā mīlestībā ir valdzinošais kaimiņš? Kas notiks, kad viņi abi padosies dzīvnieciskām dziņām un kad laika gaitā pagaisīs kaisle?

Arianas Harvicas romānā balstītā Linnas Remzijas filma “Mirsti, mana mīla” apbūra skatītājus Kannu kinofestivālā. Viena no mūsdienu dziļākajām un vizuāli drosmīgākajām režisorēm atgriežas ar filmu, kurā saplūst tuvība, spriedze un vizuāls skaistums.

Greisas dzīve kā iekāres un haosa labirints svārstās starp mīlestību un neprātu. Katra diena kļūst par cīņu pašai ar sevi un pasauli, kas sagaida, ka viņa būs nevainojama māte. Viņas psihes vētru laikā Džeksons kļūst drīzāk par liecinieku, nevis partneri, un viņu māja pārtop slazdā, kur spriedze aug, kamēr uzsprāgst.

Filmas mūziku ir iedvesmojis Niks Keivs, P. Dž. Hārvija un Mika Levi, un tā pulsē kopā ar varoņiem – saasina spriedzi un liek skatītājam iegrimt vēl dziļāk savā iekšējā pasaulē. Filma izceļas ar Dženiferas Lorensas un Roberta Patinsona izcilo aktierspēli. Kritiķi ir vienisprātis: aktieru saikne ir elpu aizraujoša, un šī ir viena no spēcīgākajām lomām Dženiferas Lorensas karjerā.

Kaisles pilns, sarežģīts un postošs mīlasstāsts, ko atveido divas zvaigznes, kas uz ekrāna satiekas pirmo reizi; “Mirsti, man mīla” uzrunā ar spriedzi un patiesām emocijām.

Projektā piedalījies gan Mārtins Skorsēze, gan studija, kurā veidota šokējošā filma “Substance”, tāpēc no filmas var sagaidīt kārtējo emocionāli uzlādēto ceļojumu cilvēka būtības dzīlēs.

“Mirsti, mana mīla” nav filma visiem. Bet, ja tev patīk kino, kas ielaužas visdziļākajos dvēseles nostūros, liek elpai aizrauties, parāda, ka skaistums un šausmas var pastāvēt līdzās vienā kadrā, tad šī filma ir domāta tev.

“Oskara” laureāti Rāmī Māleks un Rasels Krovs, kas pazīstami ar savām neaizmirstamajām lomām filmās “Bohēmista rapsodija” un “Gladiators”, pirmo reizi satiekas uz lielā ekrāna režisora Džeimsa Vanderbilta (“Zodiaks”) vēsturiskajā trillerī “Nirnberga” – patiesā stāstā, kas ielūkojas nacisma ideoloģijas dzīlēs.

Pasaule cenšas atgūsties no Otrā pasaules kara šausmām. Armijas psihiatram apakšpulkvedim Duglasam Kellijam (Rāmī Māleks) ir uzticēts neparasts uzdevums: pirms sākas Nirnbergas process, novērtēt bijušā reihsmaršala un Hitlera tuvākās uzticības personas Hermaņa Gēringa, kā arī citu augsta ranga nacistu līderu mentālo veselību.

Izmeklējot “pacientus” un cenšoties saprast, kas slēpjas aiz Gēringa šarma un intelekta, Kellijs attopas bīstamā psiholoģiskā duelī. Viņš uzzina ko biedējošu – nacistu līderi, tostarp Gērings, nebija klīniski psihopāti vai briesmoņi. Tieši pretēji – viņi bija gudri, ambiciozi un pavisam saprātīgi cilvēki, kuri nepieciešamības gadījumā spēja veikt baisus noziegumus. Atklātās un šokējoši patiesās psihiatra un Gēringa sarunas ir satriecošas, tās atklāj kroplīgo ideoloģiju, kas noveda šos vīrus līdz neiedomājami ļauniem nodarījumiem.

Tikmēr Sabiedrotie, kurus vada apņēmīgais ASV virsprokurors tiesnesis Roberts H. Džeksons (Maikls Šenons), uzņemas ārkārtīgi svarīgo uzdevumu nodibināt starptautisku tribunālu, lai radītu precedentu un sauktu nacistu režīmu pie atbildības par tā noziegumiem.

“Nirnberga” ir patiesā stāstā balstīts iespaidīgs kara trilleris, kas atklāj bijušo nacistu amatpersonu tumšākās domas un liek skatītājiem iegrimt Trešā reiha šausmīgajā pasaulē. Cilvēki, kas ir atbildīgi par vēstures nežēlīgākajām lappusēm, runā par savu dzīvi, karjeru nacistu partijā un uzskatiem par holokaustu. Šos šausminošos lēmumus pieņēma īsti cilvēki – tāpēc ka viņi uzskatīja, ka netiks saukti pie atbildības un viņu rīcībai nebūs seku.

Animācijas filmu studija, kas veidojusi filmas „Ledus laikmets“, „Nejaukais es“ un „Lieliskie“, piedāvā jautru latviešu valodā dublētu ģimenes animācijas filmu “Mošķu ballīte” – kinoteātros no 31. oktobra. Paķer popkornu, iekārtojies ērti un sagatavojies lipīgiem un traki smieklīgiem piedzīvojumiem!

Kādā naktī kluso zoodārzu satricina negaidīts notikums – nokrīt noslēpumains meteorīts. Varbūt nekas slikts nebūtu noticis, bet kāds ziņkārīgs trusis, neko ļaunu nenojauzdams, nokožas gabalu no meteorīta… un pārvēršas par lipīgu mošķi ar zaļām acīm! Tad mierpilnajā zoodārzā sākas īsts haoss.

Viens pēc otra dzīvnieki pārvēršas savādās un smieklīgās radībās, kas atgādina glumus, burbuļojošus kunkuļus. Zoodārzu pārņem jaunas sugas: gorillzivs, zebrkaza, ziloņčūska un pat vilkskudrlācis. Zoodārzā izplatās nevaldāma, zaļa epidēmija, un mazo, lipīgo mošķu plāns ir skaidrs – pārvērst visus dzīvniekus par lēkājošiem, zaļiem un ļoti… ķepīgiem mošķu ballītes biedriem. Vai lipīgais jautrības vilnis pārņems visu pasauli?

Par laimi jauna, drosmīga vilcene vārdā Greisa un viņas jaunie draugi – īgnais, bet spēcīgais puma Dens, nedaudz kautrīgais strauss Ešlijs, viedais lemurs Ksavjē, karstasinīgā kapibara Frīda un jautrā nīlzirgu mazule Pūta – ir izdomājuši plānu. Kopā draugi uzsāk neprātīgu misiju, kas ir piepildīta ar smiekliem, muļķīgiem pārpratumiem, piedzīvojumiem, pārsteigumiem un… mūziku!

“Mošķu ballīte” itin nemaz nav baisa filma – tā ir jautra un izklaidējoša animēta komēdija par draudzību, drosmi un to, kā mūzika var glābt pasauli. Lieliska izvēle ģimenes filmu vakaram!

Kinoteātros no 5. septembra būs skatāma jautra komēdija, kuru caurvij smiekli, kaisle un pikanti pārpratumi!

Kaislīgā “Greja piecdesmit nokrāsas” zvaigzne Dakota Džonsone atgriežas uz lielā ekrāna kopā ar citiem izciliem aktieriem. Izaicinošo romantisko komēdiju “Atvērtā laulība” raksturo uzdrīkstēšanās un atjautība, un situācija filmas gaitā kļūst pilnīgi nekontrolējama.

Filma jau ir piesaistījusi starptautisku uzmanību – tā tika izrādīta prestižajā Kannu kinofestivālā, kur tā izcēlās kā viena no satriecošākajām attiecību komēdijām.

Kādā dienā Ešlija (Adrija Arhona) nolemj, ka viņas laulībai ar Keriju (Kails Mārvins) ir pienācis gals un ka ir laiks šķirties. Viņas paziņojums satricina Keriju. Viņš jūtas apmaldījies un apjucis un meklē mierinājumu un padomu pie sava labākā drauga Pola (M. A. Kovīno) un Pola brīnumskaistās sievas Džūlijas (Dakota Džonsone). Viņu laulība taču izskatās nevainojama.

Bet Keriju sagaida pārsteigums – izrādās, ka viņa draugi jau sen noskrējuši no sliedēm. Viņu laimīgās laulības zelta likums? Neliels sānsolis, un attiecības atkal šķiet svaigas un aizraujošas. Nekādas vainas apziņas vai dusmu, stresa vai garlaicības – tikai prieks, nebeidzama kaisle un mīlestība!

Draugu zelta likuma iedvesmotais Kerijs atraisās. Apmainīties ar partnerēm? Kāpēc gan ne? Džūlija taču ir tik kārdinoša, trakulīga un neatvairāma! Nekādu robežu, nekādu noteikumu. Un pats labākais – iespēja atjaunot attiecības ar sievu.

Un tā viss sākas…

Filma piedāvā romantikas karuseli – negaidītas komiskas situācijas, greizsirdība un haoss liks skaļi smieties arī skeptiskākajiem skatītājiem. Atvērtas laulības, šķiršanās, skaudība un nevaldāma kaisle – kad viss sāk jukt un brukt, ir laiks īstai emociju vētrai!

Kannu kinofestivālā režisors M. A. Kovīno teica, ka komēdijas kā “Atvērtā laulība” ir jāskatās uz lielā ekrāna, un viņam ir pilnīga taisnība!

Viens no izcilākajiem un neaizmirstamākajiem režisoriem, filmu “Piektais elements”, “Anna” un “Lūsija” veidotājs Liks Besons, atgriežas pie zinātniskās fantastikas ar ambiciozu, vizuāli satriecošu un emocionāli aizraujošu projektu. No 8. augusta uz kino ekrāniem būs skatāms viens no iespaidīgākajiem mūžīgajiem asa sižeta šausmu stāstiem “Drakula”. Filma veidota pēc Brema Stokera kulta klasikas un viena no visu laiku izcilākajiem gotiskajiem šausmu romāniem.

Iekšējo konfliktu un skumju plosītā grāfa Drakulas lomā ir talantīgais Keilebs Lendrijs Džonss. Viņa partnere filmā ir apburošā Zoja Blē, bet noslēpumaino, daudzpusīgo mācītāja tēlu atdzīvina Kristofs Valcs, kas ieguvis divus “Oskarus” un kura neizmērojamais talants episkajam kinodarbam piešķir dziļumu un aristokrātisku draudīgumu.

15. gadsimta asiņainajos karalaukos, kur saduras impērijas un likteņi, Transilvānijas augstmanis (K. L. Džonss) zaudē savu mīļoto Elizabeti. Bēdu sagrauts, viņš atsakās no Dieva un tiek nolemts mūžīgai dzīvei kā vampīrs.

Traģiskā, aizraujošā un dziļi cilvēcīgā stāstā grāfs Drakula četrus gadsimtus meklē savu zaudēto mīlu. Viņš klīst pa Transilvānijas pils asinīs izmirkušajiem gaiteņiem vai piepeši parādās lepnās augstākās sabiedrības ballēs Parīzē. Līdz kādu dienu viņš ierauga Mīnu, kura ir satriecoši līdzīga viņa mirušajai mīļotajai. Viņa ir ieradusies no sen aizmirsta sapņa, no dzīves, kurā viņš bija patiesi dzīvs… Mīnas skatiens pamodina kaut ko, kas tika aprakts pirms daudziem gadsimtiem. Drakula viņu vēro – ne kā medījumu, bet kā dzīvu atmiņu, kvēli, ko atkal vēlas izjust…

Viņa ilgas pārtop izsalkušās dusmās… Viņš ir vampīrs, un pēkšņā kaisle var atmodināt ne tikai skaistumu, bet arī briesmas…

Mistiski episkais kinodarbs “Drakula” – tikai kinoteātros no 8. augusta.