TERĒZE. PIRMS VIŅA KĻUVA PAR SVĒTO

 Atbalsta programma “Radošā Eiropa” MEDIA

“Terēze. Pirms viņa kļuva par svēto” – svētā, kas pārkāpa noteikumus

Režisore Teona Strugara Mitevska (“Dievs eksistē, viņas vārds ir Petrūnija”) un neatkārtojamā Noumi Rapasa (“Meitene ar pūķa tetovējumu”) piedāvā izaicinošu stāstu par sievieti, kuru pasaule pazīst kā Māti Terēzei, bet šādu vēl nav redzējusi.

Filma pirmizrādi piedzīvoja prestižajā Venēcijas kinofestivālā un tika izvirzīta balvai par labāko filmu. Šis kinematogrāfiskais ceļojums pierāda, ka lielākie brīnumi nerodas bezierunu ticībā, bet gan šaubās, neatlaidīgās pūlēs un mīlestībā, kas ir spēcīgāka par visiem noteikumiem.

Kalkuta, 1948. gads. Jaunā māsa Terēze (Noumi Rapasa) ir ambicioza, stingra elitārās Svētās Marijas klostera skolas direktore, kurai nav sveši iekšēji konflikti. Viņa dzīvo, noslēpusies aiz augstiem mūriem, patveras drošā un mierīgā pasaulē. Taču iekšā viņa deg –  viņu smacē stingrā dogma, viņa dzīvo komfortā, kamēr ārā valda nabadzība, viņu vajā Dieva apdullinošais klusums. Viņai ir arvien grūtāk mācīt turīgas augstāko aprindu atvases, kamēr aiz vārtiem uz ielas cilvēki mirst. Terēze apņemas spert soli, kas viņai varētu maksāt visu: viņa lūdz Vatikānam atļauju atstāt viņas ordeni un kalpot nabadzīgākajiem.

Gaidīšana kļūst vēl mokošāka, kad viņas tuvākā uzticības persona un dvēseles radiniece māsa Agņeška (Silvija Huksa, “Pa asmeni skrejošais 2049”) atzīstas, ka ir stāvoklī. Klosterī izceļas skandāls! Klostera priekšniece cenšas slēpt patiesību, lai izvairītos no Vatikāna dusmām, bet Terēze ir spiesta izvēlēties: ievērot stingru reliģisko dogmu vai glābt savu draudzeni, riskējot ar savu dzīves misiju.

Tā vietā, lai nosodītu Agņešku, Terēze viņā saskata savu atspulgu – iesprostotu sievieti, kurai nepieciešama palīdzība, nevis sprediķis. Jaunā mūķene aizmirst par tradīcijām un viena pati un bez atbalsta ienirst Kalkutas graustos un pilsētas ielu svelmē. Tur Terēze atklāj šausminošu patiesību: Dievs nedarbojas caur lieliem brīnumiem, bet gan caur viņas pašas žēlsirdību. Saprotot, ka “balss no debesīm”, kuru viņa tik izmisīgi gaidīja, neatnāks, piedzimst nesalaužama cīnītāja – māte tiem, ko pasaule ir atstūmusi.

Visi viņu sauca par svēto. Viņa pati ne. Šis nav stāsts par svētumu; tas ir stāsts par lūzuma punktu. Par ticību, kurai jāsadrūp, lai rastos no jauna. “Terēze. Pirms viņa kļuva par svēto” ir nesamākslots stāsts par mītisko sievieti.